“Ravējot” – arch. Laumas raksts

“Ravējot” – arch. Laumas raksts

Ravējot

Šajā Covid-19 laikā liels ģimeņu skaits pirmoreiz iekopj dārzus un vairāk dodas dabā staigāt. Dvēselē norimst nemiers dabā strādājot. Domas kļūst cerīgākas, un nāk atskārsme, ka visās grūtībās Dievs turpina gādāt, un mums arvien ir daudz par ko pateikties. Arī es dodos ravēt, lai zemi sagatavotu stādiem. Pateicos, ka mammiņa iemācīja man pazīt vismaz ‘parastās’ nezāles un saprast, ka arī tā Dievs iesaista savā darbā. Dārzā labi ravēt, bet ne tik labi nezāles meklēt cilvēku vidū.

Jēzus līdzībā Mateja ev. 13:24-30, Dieva valstība tiek salīdzināta ar cilvēku, kura tīrumā ienaidnieks slepeni iesējis nezāles starp kviešiem. Kalpi ir gatavi pat vainot saimnieku: “Vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles?” Saimnieks atbild: “Tas ir ienaidnieka darbs.” Skaidrs – kalpiem gatavs atrisinājums: “Vai tu gribi, lai ejam tās izravēt?” “Nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai.” Kalpi taču atšķirtu nezāles no kviešiem, vai ne? Izlemt, kurš cilvēks derīgs Dieva valstībai, kurš nē – tas vienīgi Dieva darbs. Vai tā mēs žēlastībā netiekam pasargāti no neatgriezeniskām kļūdām, bet tiekam aicināti rast iespējas, kā blakus otram ‘augot’, sadzīvosim šodien, rīt un pēc krīzes, lai arī dēļ mūsu darba vairotos Dieva svētība.

Arī tagad, kad daudzi kļūst nepacietīgāki, jo sajukumā aug bailes par nākotni, un ir jau tik cilvēcīgi pamazām meklēt, ko vainot! Atskan pašpārliecinātas balsis, kas pārmet tam vai tai, kas kā ‘nezāles’ izpostījuši viņu ar lielām pūlēm un darbu iekoptos ‘dzīves dārzus’! Tie sējuši tikai vislabākās sēklas pārliecībā, ka tās ilgi nesīs augļus. Izmisumā atskan vārdi: “Mēs neesam šo pelnījuši!” Izjūtot bezspēku, ka nevaram kontrolēt to, kas notiek, kaut mēs nemeklētu, ko vainot, bet katrs turpinātu lūgt pēc miera un gudrības izlemt, kā reaģēt un ko darīt tālāk, lai veidotos arvien tuvākas attiecības ar Dievu un ar citiem, kam blakus jādzīvo.

Aizvakar lija un nevarēju iet ravēt, tomēr izbrīnā vēroju, kā ārā atspirgt daba krāsu eksplozijā. Istabā ziņas vēstīja par ļaunā vīrusa augošām sekām. Lūdzu par savu un citu ģimenēm, par varoņiem un varonēm! Īpaši šodien, Starptautiskajā Māsu dienā, lai lielākais paldies medmāsiņām, kas kā dziedinātājas turpina dāvināt cerību. Daudzi ir atveseļojušies un, pavisam negaidīti, līdz ar viņiem atspirgusi arī daba – kā gaiss, tā arī ūdeņi kļuvuši tīrāki! Lai šī cerības zīme dāvina gaismu tumšākiem brīžiem! Lai Dievs turpina dziedināt dabu un mūs caur tās dāvanām! Viņš lai svētī mūs ticībā, cerībā un mīlestībā!

+ Lauma

Foto: Baiba Rēdmane

Veselība un slimība – arch. Lauma

Veselība un slimība – arch. Lauma

Veselībā un slimībā

 Domas izraisīja avīzes komiksā attēlotā aina, kurā notiek saruna starp diviem sen laulātiem draugiem. Vīrs prāto: “Zini, ja viens no mums saslimtu ar corona vīrusu, tas visticamāk otram pieliptu”. Sieva mierīgi apstiprina: “Es zinu”. Klusējot, sieva uzliek roku vīram, abi skatās pārtikas sarakstā. Nāk prātā laulībās dotie solījumi. Pa gadiem teksts šad tad mainījies, tomēr parasti atskan solījumi mīlēt, cienīt, kopā palikt ar otru priekos un bēdās, bagātībā un nabadzībā, veselībā vai slimībā, līdz Dievs nāvē šķirs. Covid-19 laikā mūža draugiem dotie laulību solījumi daudziem tiek pārbaudīti varbūt vēl nepiedzīvotos veidos.

Katra laulība ir unikāla – tikai viena, kaut simboliski, tomēr spēcīgi vieno miljonus. Apustulis Pāvils savā vēstulē Efeziešiem 5. nodaļā dalījās vārdos, kas raksturoja kristīgās laulības dzīves būtību un ieguva vēl plašāku nozīmi, kad viņš līdzībās vīra tēlā saredzēja Kristu un sievas tēlā – Baznīcu. Tie abi savstarpējā mīlestībā brīvprātīgi vienoti un gatavi otra labā uzupurēties – veselībā un slimībā. Mēs visi kopā esam Viņa miesa, Viņa Baznīca, kas esam apliecinājuši savu ticību Kristum.

Šajā Covid-19 laikā mūsu Baznīca ir bijusi uzticīga Viņam un pavisam vēl nepiedzīvotos apstākļos turpinājusi pildīt savu solījumu sludināt Kristus evaņģēliju. Tie esat jūs, kas turpinājuši strādāt un kopā lūgt, lai tas, kurš viens palicis un augošās bailēs par to, kā nesaslimt vai samaksāt rēķinus, izjustu Dieva mieru. Lai tas, kurš sēro par mūžībā aizsaukto dzīves draugu un nespēju pat atvadīties, tiktu stiprināts kristīgās cerības dziedinošā spēkā. Lai tas, kuram kļuvis grūtāk ciešās telpās ilgstoši būt mūža drauga ‘labākajai pusei’, atcerētos, cik atbrīvojoši atvainoties un saņemt otra piedošanu, kā Kristus žēlastību. Lai tas, kurš jūtas tik vainīgs, jo bērniem nav spējis būt labs vai pacietīgs skolotājs, saprastu – ja bērniņš juties mīlēts, viņš būs audzis visvērtīgākajā gudrībā. Paldies visiem, kas esat Kristus Baznīca.

Lasīju par kādas laulību terapeites ieteikumu katru dienu laulātam draugam komplimentā izteikt pateicību. Ja grūti iedomāties par ko, tad terapeite ieteikusi sākt ar pateicību par to, ko bieži uztveram kā pašsaprotamu. Ieteikumam sekojot, daudzas laulības piedzīvojušas svētību! Kā būtu, ja mēs simboliski apdāvinātu Kristu daloties ar mūsu draudzēm? Gan caur labiem vārdiem, lūgšanām, gan ar saviem ziedojumiem izteicot savu pateicību.

Ir novērots, kā pulcējoties dievkalpojumos virtuālajā pasaulē, vieglāk piemirst draudzes locekļiem ziedot draudzes darbam. Turpināsim pēc iespējām atbalstīt savas draudzes. Saprotam, ka šajā laikā kādam varētu būt grūtāk ziedot, tādēļ, lai otra devīgums nes to, kā mīļu brāli vai māsu. Jūsu ziedojumi, vai tie būtu finansiāli, vai cita veida dāvanas, arvien svētīs mūsu draudzes darbu ar iespējām veselībā un slimībā, priekos un bēdās visiem kopā turpināt uzticīgi pildīt dotos solījumus Jēzum Kristum, mūsu visu mūža Draugam!

Jūsu,

+ Lauma

Foto: Baiba Rēdmane

 

Kaut kad naktī… raksts no arch. Laumas

Kaut kad naktī… raksts no arch. Laumas

2020.g. 23.aprīlī 

Kaut kad naktī

“Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!” (Ps 121:2-3)

Šogad uzsākām izkaisīt barību putniņiem, bet vāveres parasti pirmās tai tika klāt. Tad izlēmām iegādāties putnu barotavu. Mans vīrs Ivars izgudroja, kā to iekarināt eglē, lai vāveres netiktu klāt. Vismaz tā mēs abi cerējām, ka tā vāveres apēdīs tikai tās sēklas, kas no barotavas nokristu zemē. Vakar lija lietus, bija tumšs, tomēr varējām redzēt ar barību pilno putnu barotavu. Šorīt Saule tik tikko ausa, kad ieraudzīju iztukšoto barotavu. Vienkārši bija jāsmaida par atjautīgiem nakts ciemiņiem, kas varbūt arī naktī smaidīja, gardi paēdot. Vai tās tiešām bija vāveres? Varbūt stirnas? Tas mums paliks noslēpums. Slapjajā zemē neredzēju neviena dzīvnieka pēdas, bet kaut kā izjutu Dieva pieskārienu, atgādinājumu uzticēties Viņam, kurš nesnauž un pat naktī turpina gādāt par savu radību un bērniem, mums nemanot.

Mēs tik ļoti ceram uz cilvēku zināšanām un attīstītās tehnoloģijas apžilbinošām spējām apkarot šo ļauno vīrusu, bet vienmēr paliks neatbildēti jautājumi, notikumi, kas atgādina paļauties Viņam, kas radījis debesis un zemi. Viņš zina, kas naktī apēda putniem domāto barību. Ir dabiski, ka šajos laikos gribam zināt, cik ilgi vēl, kā būs, kā izturēsim, kā lai palīdzam? Arī tiem, kam naktīs jāstrādā, kas arī nesnauž un neguļ, par citiem gādājot, un, līdz ar mums cerot, ka ik katru rītu kāds sevī justu, kā veselība atspirgst un atjaunojas. Kā dabā. Ne vienmēr saņemsim skaidras atbildes, bet saklausīsim apsolījumu: “Kungs tevi sargās no visa ļauna, viņš nosargās tavu dzīvību. Vai tu iesi vai nāksi (vai paliksi savā mājā) – Kungs sargās tevi no šā brīža līdz mūžībai.” (Ps 121:7-8)

Kungs Jēzu, Tu reiz mācīji: “Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savā ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro.” (Mt 6:26a) Paldies, Tēvs, ka varam paļauties, ka tā ir un būs, jo ne vienmēr piepildās mūsu centieni, bet Tu gādā arvien par katru savu bērnu un visu savu radību! Lūdzu, Tēvs, svētī mūs kā dienā, tā naktī, lai notiek Tavs žēlīgais prāts – kā debesīs, tā arī virs zemes! Āmen.

+Lauma

Virtuālās bībeles stundas – mīlestības stāsti bībelē

Virtuālās bībeles stundas – mīlestības stāsti bībelē

 

Sirsnīgi aicinām noņemt Bībeli no plaukta, uztaisīt sev krūzi kafijas vai tējas un nosēsties pie datora, lai piedalītos virtuālās Bībeles stundās.
Bībele ir pilna visādu izdevušās un neizdevušās mīlestības stāstu – iepazīsimies ar dažiem!
Trešdienās plkst 11os. Pirmā tikšanās: 22. aprīlī.
Laipni lūdzam pieteikties pie Sarmas Gaides (admin@standrewslatvian.org), lai uzzinātu GoToMeeting kodu pārrunām!